Valsts amatpersonu sniegtās atskaites par saviem ienākumiem un materiālo stāvokli regulāri piesaista sabiedrības uzmanību. Šoreiz diskusijas izraisījusi Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) darbinieces Eliko Bērziņas deklarācijā norādītā informācija.
Dokumenti atspoguļo ievērojamu naudas uzkrājumu pieaugumu un izmaiņas nekustamo īpašumu sarakstā desmit gadu periodā, kopš viņa ieņem vadošu amatu dienesta reģionālajā pārvaldē.
Finansiālā stāvokļa attīstība no 2014. gada
Eliko Bērziņa PVD strādā kopš 2003. gada, bet kopš 2014. gada ieņem Ziemeļkurzemes pārvaldes vadītājas vietnieces amatu. Uzsākot darbu šajā pozīcijā, viņas deklarācijā bija norādīti salīdzinoši nelieli uzkrājumi – aptuveni 35 000 eiro, no kuriem lielākā daļa atradās bankā.
Tajā laikā gada alga dienestā bija ap 15 000 eiro, un amatpersonai bija arī nelielas parādsaistības. Turpmākajos gados situācija sāka strauji mainīties, īpaši attiecībā uz uzkrāto līdzekļu apjomu bankas kontos.
Lūzuma punkts uzkrājumu pieaugumā vērojams ap 2016. gadu. Lai gan alga PVD nebija būtiski augusi, amatpersona deklarēja papildu ienākumus no saimnieciskās darbības vairāk nekā 20 000 eiro apmērā.
Šajā laikā tika noslēgts arī augošu koku pirkuma līgums. Rezultātā bankā uzkrātā summa viena gada laikā pieauga līdz 68 000 eiro. Papildus darbam valsts iestādē Bērziņa guva ienākumus arī kā valdes locekle uzņēmumā “Zoocentrs ELVA”, kas arī tika fiksēts ikgadējās atskaitēs.
Nākamajos gados, neskatoties uz to, ka oficiālie ienākumi no algas saglabājās mēreni, uzkrājums bankā turpināja konsekventi palielināties. 2018. gadā tie jau bija 94 000 eiro, bet līdz 2020. gadam summa pārsniedza 110 000 eiro slieksni. Šajā periodā deklarācijās neparādījās citi tikpat lieli papildu ienākumu avoti kā iepriekš minētais darījums ar kokiem, tomēr kopējais kapitāls turpināja augt.
Izmaiņas nekustamo īpašumu un saimnieciskās darbības jomā
Līdztekus naudas uzkrājumiem amatpersonas deklarācijās fiksētas biežas izmaiņas saistībā ar nekustamajiem īpašumiem. 2014. gadā Bērziņas īpašumā vai lietošanā bija vairāki objekti, taču gadu gaitā to skaits un statuss ir mainījies.
2020. gadā viņai piederēja četri īpašumi, bet 2022. gada deklarācija rādīja vēl plašāku sarakstu – trīs īpašumi piederēja personīgi, seši atradās valdījumā, bet vēl trīs tika nomāti. Šāda dinamika norāda uz aktīvu darbību nekustamo īpašumu jomā vai zemes apsaimniekošanā.
Pēdējie publiskotie dati par 2024. gadu liecina, ka īpašumā esošo objektu skaits ir pieaudzis līdz pieciem. Papildus tam joprojām tiek norādīti īpašumi, kas tiek nomāti vai atrodas valdījumā. Kopējais saimnieciskais vēriens, kas atspoguļojas deklarācijās, ietver ne tikai algotu darbu valsts pārvaldē, bet arī ienākumus no privātā biznesa un bankas izmaksātajiem procentiem.
Darbība uzņēmumā “Zoocentrs” joprojām nodrošina papildu ienākumus aptuveni 6000 eiro apmērā gadā. Salīdzinot ar 2014. gadu, kad amatpersonas alga dienestā bija nedaudz virs 1000 eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas, pašreizējie ienākumi no PVD ir pieauguši līdz aptuveni 2100 eiro mēnesī. Tomēr galvenais diskusiju objekts sabiedrībā paliek jautājums par to, kā ar šādiem ienākumiem iespējams izveidot uzkrājumu, kas pašlaik sasniedz 156 000 eiro.
Deklarāciju dati un sabiedrības vērtējums
Amatpersonu deklarāciju sistēma Latvijā ir izveidota, lai nodrošinātu caurredzamību un ļautu sekot līdzi tam, vai amatpersonu tēriņi un uzkrājumi atbilst viņu oficiālajiem ienākumiem.
Eliko Bērziņas gadījumā dati rāda stabilu un mērķtiecīgu kapitāla uzkrāšanu vairāk nekā desmit gadu garumā. Lai gan sākumā uzkrājumi bija nelieli, katrs nākamais gads ir nesis papildinājumu bankas kontā, kas nav tiešā veidā proporcionāls algas pieaugumam valsts darbā.
. Deklarācija ir paša cilvēka parakstīts apliecinājums par savu mantisko stāvokli, un jebkuras nesakritības vai neparastas tendences parasti nonāk atbildīgo iestāžu vai sabiedrības redzeslokā. Konkrētajā gadījumā skaitļi runā paši par sevi – no 35 000 eiro 2014. gadā līdz 156 000 eiro 2024. gadā, vienlaikus apsaimniekojot plašu nekustamo īpašumu klāstu.